Iedzīvotāji atbalsta ātro kredītu ierobežojumus
Puse Latvijas iedzīvotāju (49,9%) ir pārliecināti, ka ātro kredītu uzņēmumi kopumā strādā godīgi un ar atbildību pret saviem klientiem. Otra puse (50,1%) netic uzņēmumu gudprātībai un uzskata, ka to darbība būtu jāierobežo. 27,9% iestājas par aizliegumu izsniegt ātros kredītus jauniešiem līdz 21 gada vecumam, katrs ceturtais (25%) – ir par ātro kredītu gada procentu likmes ierobežošanu, 22,8% – ir par soda procentu „griestu” notieikšanu kavētiem maksājumiem. Šādus rezultātus uzrādīja portāla Gudriem.lv veiktais pētījums.
„Gudriem.lv nodarbojas ar ātro kredītu salīdzināšanu jau gandrīz trīs gadus un šajā laikā nozare ir stipri mainījusies,” uzskata portāla Gudriem.lv komercdirektore, Kristīne Gema. „Tirgus viennozīmīgi ir kļuvis sakārtotāks, pateicoties uzņēmumu licenzēšanai 2011.gadā. Tajā laikā ātro kredītu likmes ievērojami kritās – par vidēji 100 līdz 150%. Ātrie kredīti kļuva daudz pieejamāki iedzīvotājiem, kuri pārsvarā tos izmantoja, kā ātru un vienkāršu veidu, lai aizņemtos nelielu summu līdz algas dienai. Pēc mūsu aprēķiniem, ātro kredītu noformēšana savu augstāko punktu sasniedz tieši mēneša beigās, kad līdz algai atlikušas vien dažas dienas – tas norāda uz ātro kredītu sociālo funkciju.”
Pēc portāla Gudriem.lv veiktās aptaujas, vien 16,6% respondentu uzskata, ka ātro kredītu uzņēmumi darbojas godīgi attiecībā pret saviem klientiem. 33% nav pretenziju pret šo finanšu uzņēmumu darbu, bet no draugiem un paziņām ir dzirdējuši par atsevišķām problēmām. Noliedzoši pret ātro kredītu uzņēmumu darbību izturas 50,1% iedzīvotāju, turklāt 27,1% no viņiem iestājas par šo uzņēmumu stingru kontroli.
Kā kontroles rīkus rezpondentie piedāvā: ātro kredītu izsniegšanas aizliegumu jauniešiem vecumā līdz 21 gadam (27,9%), ātro kredītu gada procentu likmes ierobežošanu (25%), ierobežot atmaksas kavēšanas soda maksājumus (22,8%), uzlikt kreditoriem pienākumu pārbaudīt savu potenciālo klientu finansiālo stāvokli (22,4%).
„Ņemot vērā to, ka nozare, kurā darbojas ātro kredītu uzņēmumi, ir saistīta ar naudu, un sabiedrība attiecībā pret to ir visai jūtīga, nepieciešama nozares kontrole un noteikti ierobežojumi,” uzskata Kristīne Gema. „Savā laikā mēs atbalstījām nozares licencēšanu. Šobrīd, lai mazinātu spriedzi sakarā ar šo tēmu, uzskatām par pamatotu vecuma robežas paaugstināšanu nozares potenciālajiem klientiem, ja nav iespējams pārbaudīt to finansu stāvokli, piemēram ar kredītu reģistru palīdzību. Turklāt, nevis līdz 18 – 19 gadu vacumam, kā to piedāvā Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija, bet gan līdz 21 gada vecumam. Starp citu, šāda pieeja tika praktizēta visos uzņēmumos pirms diviem gadiem, bet asās konkurences dēļ, vecuma erobežojums tika pazemināts. Vēl viens ļoti svarīgs faktors – soda procentu ierobežošanas nepieciešamība. Tas palīdzēs izvairīties no gadījumiem, kad 200 latu kredītam uzrēķina soda naudu, kas pārsniedz sākotnējo summu 10 reizes. ”
Pēc aptaujas datiem redzams, ka pašlaik sabiedrība, attiecībā uz ātro kredītu uzņēmumiem, ir noskaņota visai negatīvi. Tikai 16,6% respondentu uzskata, ka šie uzņēmumi nes labumu sabiedrībai, dodot iespēju cilvēkiem aizņemties līdzekļus laikā, kad nav iespēju aizņemties citur. 28% piekrīt šim apgalvojumam, tomēr nav apmierināti ar nosacījumiem, kādus piedāvā ātro kredītu uzņēmēji saviem pakalpojumiem. 34,9% respondentu nepatīk ātrās kreditēšanas uzņēmumi, jo tie izmanto iedzīvotāju bezpalīdzīgo stāvokli, lai piespiestu viņus aizņemties naudu uz augstām procentu likmēm. 20,5% uzskata, ka ātro kredītu uzņēmumi iedzen cilvēkus finanšu atkarības stāvoklī.
„Šādi aptaujas rezultāti dara mūs uzmanīgus, – saka Kristīne Gema – Ir skaidri redzams, ka sabiedrībā veidojas nepareizs priekšstats par uzņēmumiem, kas izsniedz ātros kredītus. Mums ir grūti spriest par to, kas ir cēlonis šādai negatīvai nostājai, jo jebkurš kreditors savā informācijā ļoti precīzi un pieejamā veidā apraksta kredītu izsniegšanas nosacījumus. Klientiem pirms aizdevuma noformēšanas ir jāizvērtē savs finansiālais stāvoklis un pret aizņemtajiem līdzekļiem jāisturas atbildīgi, lai pēc tam nebūtu jāslēpjas no kreditoriem un jābrauc uz ārzemēm. Atgādinām, ka ātro kredītu uzņēmumu klienti vienmēr var vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.”
Pēc šī gada aptaujas rezultātiem, 31,5% iedzīvotāju nemeklē iespēju vērsties pie ātro kredītu uzņēmumiem, lai aizņemtos 100 – 150 latus termiņā līdz 1 mēnesim. 62,8% atbildēja, ka netaisās izmantot šādu uzņēmumu sniegtos pakalpojumus.
Aptauja tika veikta no 7. līdz 12.februārim, tajā piedalījās 428 cilvēki.